Pirms garajām Jāņu brīvdienām, 19. jūnijā no Peldošās darbnīcas vērojām, kā ūdenī tiek nolaista četrus gadus remontētā jahta Moriana. Tie, kas mums seko Twitterī, nelielu foto reportāžu gandrīz vai tiešraidē varēja vērot šeit. Tagad visu procesu var noskatīties arī kustīgā variantā.
Archive for the 'Dzīve uz ūdens' Category
Šodien no Peldošās darbnīcas novērojām iespaidīgu skatu. Parasti mums blakus piestāj viens liels TALLINK kuģis, bet šodien tie bija divi. Jau pierasto Festival sagaidīja un pavadīja jaunais brālis Romantika. Kad Festival devās projām un abi milzeņi atradās blakus, tie apmainījās ar vairākiem iespaidīgiem skaņas signāliem, kas izraisīja skaļas pasažieru ovācijas. Forša jau tā dzīve uz ūdens…
Peldošo darbnīcu esam aprīkojuši arī ar mūsdienīgām drošības iekārtām. Kā jau mūsdienās pieņemts, īpaši sensori brīdina par nesankcionētu iekļūšanu telpās, reaģējot gan uz kustību, gan uz loga izsišanu. Visās telpās ir dūmu detektori, kas savienoti ar centrālo pulti. Kā jau būs pamanījuši nelūgtie viesi, kas uz Peldošās darbnīcas ir gribējuši paviesoties nakts laikā, tad mums ir arī perimetra signalizācija. Tā izpaužas tā, ka īpaši sensori reaģē uz to, ja kāds šķērso kuģa perimetru. Nelūgtais viesis par to tiek brīdināts ar nevisai patīkamu skaņas signālu.
Papildus tam, vēl ir uzstādīta videonovērošanas sistēma, kuras kameras strādā gan dienas, gan nakts režīmā. Turklāt videonovērošanas sistēmai varam pieslēgties no jebkuras vietas pasaulē, kur vien ir pieejams internets. Tādā veidā 24 stundas diennaktī redzam visu, kas notiek uz Peldošās darbnīcas un tās tuvumā. Peldošo darbnīcu uzrauga arī sargi-dežuranti. Trauksmes gadījumā nekavējoties ierodas „Avelat sargs” operatīvā grupa.
Nobeigumā piedāvāju noskatīties fragmentiņu, kas ierakstīts no videonovērošanas sistēmas. Tajā redzams, kā uz Peldošās darbnīcas uzlavās īsts huligāns un ar ko tas viņam beidzās.
Par ūdens trūkumu it kā nevarētu sūdzēties, jo ūdens ir gan zem mums, gan apkārt mums. Bet kur ņemam ūdeni sadzīves vajadzībām – roku mazgāšanai, WC, apkurei?
Kad domājām par šo, apsvērām trīs veidus, kā nodrošināt Peldošo darbnīcu ar ūdeni. Viens veids ir sūknēt ūdeni no Daugavas un attīrīt. Otrs veids ir pievest ūdeni ar speciālu kuģi vai autocisternu. Trešais veids ir pieslēgties pilsētas ūdensvadam.
Pirmajam veidam vajadzēja pārāk lielus ieguldījumus, turklāt neviens no daudzajiem aptaujātajiem ūdens attīrīšanas uzņēmumiem nebija spējīgs piedāvāt sakarīgu risinājumu. Otrajam veidam bija vajadzīgi relatīvi nelieli ieguldījumi, taču dārgas izmaksas ikdienā. Tāpēc izvēlējāmies trešo veidu – pieslēgties pilsētas ūdensvadam, kaut arī tas nebija nemaz tik lēti un vienkārši.
Bija jāizrok 30m garš un ~1m dziļš grāvis. Tā rakšanu sarežģīja daudzie akmeņi, betona gabali, šķembas un blīvā grunts. Turklāt pati piestātnes mala sastāv no monolīta betona, un izkalt tajā grāvi bija pārāk sarežģīti. Tāpēc tā ūdensvada daļa, kas pieiet pie paša kuģa, atrodas virs zemes. Jūs jautāsiet – bet kā tad ziemā? Vai tad ūdensvads neaizsalst?
Virszemes daļai izmantojam speciālu ūdensvadu Uponor Supra Plus, kurā gar pašu cauruli iet apsildes kabelis, apkārt caurulei vēl ir siltumizolācija un izturīga ārējā čaula. Turklāt kabelis ir pašregulējošs – tā izolācijas pretestība starp dzīslām mainās atkarībā no apkārtējās temperatūras. Temperatūra pazeminās, pretestība līdz ar to samazinās, kabelis sāk sildīt. Tādā veidā tas darbojas automātiski un uztur ūdensvadā ar termoregulātoru uzstādīto temperatūru. Parasti ieregulēju +2°C, pie ekstremālākiem aukstumiem drošības pēc uzstādu +4°C. Nekas neaizsalst un elektrības patēriņš ir niecīgs.
Lūk, kāds zaķis, kas tapis no šīs ziemas pēdējā sniega, parādījies netālu no Peldošās darbnīcas. Jauks, vai ne?
Parasti viens no pirmajiem jautājumiem, ko cilvēki mums uzdod, pirmoreiz šeit ierodoties ir: a ko jūs ziemā darīsiet? Vai nebūs auksti, tātad. Tāpēc, lai ikreiz nebūtu uz šo jautājumu jāatbild, sniegsim mazu ieskatu Peldošās darbnīcas siltumapgādes lietās.
Mums, uz Peldošās darbnīcas ir lokāla centrālā apkure. Abos stāvos, kas atrodas virs ūdens, ir pilnīgi no jauna uzstādīta siltumapgādes sistēma, proti, trubas un radiatori. Trubas nav redzamas, jo tās noslēptas zem sienas apšuvuma, taču radiatori izskatās šādi:
Savukārt tajā stāvā, kas atrodas zem ūdens, pārsvarā esam saglabājuši veco apkures sistēmu:
Lai pa šo sistēmu “skrietu” karsts ūdens un sīldītu radiatorus, par to rūpējas divi jaudīgi apkures katli:
Katlus kurinām ar skaidu granulām:
Rezultātā pie mums ir silti rudenī,
un tik pat silti būs arī ziemā.
Draugi atsūtīja bildes. Nofotografējuši kaut kad vēl vasaras beigās Peldošo darbnīcu no prāmja Festival augšējā klāja.
Reiz rakstīju, ka mums ir ērta piebraukšana ne tikai no sauszemes, bet arī pa ūdeni. Tagad gribētu papildināt – ne tikai piebraukšana, bet arī pietauvošanās. Šis (skat. foto) bija pirmais pārsteigums, kad vienu dienu (jāatzīst, tas bija vēl vasarā, bet bildi dabūju tikai tagad), ejot pa otrā stāva telpām, es redzu – tepat aiz loga kaut kāds stabs, kas tas par stabu? Izeju ārā, un skatos, ka pie Peldošās darbnīcas borta pietauvojies milzīgs katamarāns, un tas stabs ir viņa masts. No tā rāpjas ārā cilvēki un dodas uz bufeti ieturēt pusdienas.
Pēc tam (un runā arī, ka pirms tam) jau arī citi peldlīdzekļi pie mums ir piestājuši, bet šis bija pirmais piefiksētais, par ko viņam arī tāds gods tapt šajā lapā nopublicētam.
Uz „Peldošās darbnīcas Nr. 659” durvis apmeklētājiem ver stilīga „Bufete”. Tagad ikviens var ieturēt gan sātīgas brokastis, gan gardas pusdienas bufetē, kas peld. Tāpat „Bufetē”, pasūtot svētku galdu, iespējams draugu lokā nosvinēt dzimšanas dienu vai citas svinības.
Pirmā peldošā bufete Latvijā iekārtota bijušās strādnieku ēdnīcas telpās. Iespēju robežās ir saglabāts autentiskais interjers, kas nedaudz pielāgots mūsdienu prasībām un papildināts ar dažām nostalģiskām padomjlaiku mēbelēm.
„Savus apmeklētājus pārsteigsim ar neparastu, bet mājīgu atmosfēru un īpaši draudzīgām cenām,” stāsta Liene, „Bufetes” saimniece. „Gaidīsim ciemos visus, kas grib izjust kaut ko citādāku, atšķirīgu, un parastu paēšanu pārvērst par piedzīvojumu,” piebilst Liene. Liene Jansone ir profesionāla pavāre, kas savu profesionalitāti pierādījusi vairākos prestižos Rīgas restorānos.Ir padomāts arī par aktīviem darījumu cilvēkiem – „Bufetē” pieejams bezvadu internets pilnīgi par brīvu. Lai katru rītu saņemtu „Bufetes” pusdienu piedāvājumu, atliek tikai vienreiz aizrakstīt vēstulīti uz bufete@peldosadarbnica.lv.
Darba laiks darba dienās 10.00 – 17.00. 
Šodien viens draugs iesūtīja mazu video – skats uz Peldošo darbnīcu no Daugavas puses, braucot ar laivu. Patiešām prieks, jo nebiju nekad Peldošo darbnīcu no otras puses redzējis.
Jaunākie komentāri